Haralda Sīmaņa piemiņas vakars

Caur izkliedēto gaismu pulsē uguns tīrs,

Koku zaļā elpā un mūsu asinīs.

Viens aizrimst palsos pelnos,

Cits liesmā pārtaps brīvs,

Pa viņa balto laipu,

Es nākšu kādu rīt.

Un atkal ziedēs rudzi,

Un strauti lietu dzers,

Un manis degtās gunis,

Pret dūmiem strēlēs ies.

Caur aizkvēpušiem logiem,

Tad iesvils aizmirsts rīts,

Bērnu brīnās acīs

Un mūsu debesīs...

Dzejoļa autors ir Arvīds Ulme - Haralda Sīmaņa draugs un daudzu dziesmu tekstu autors. Haraldam bija daudz dziesmu ar Ulmes tekstiem, kas tapušas abu 35 gadu draudzības laikā.

Bet mēs satikāmies 6.septembrī, Lantes muižas dārzā, atvadoties no vasaras, sveicot rudeni un svinot Haralda Sīmaņa piemiņu, viņam veltītā koncertā- daloties atmiņu un sirds stāstos, skanot tik mīļām dziesmām Valda Atāla un Zanes Bērziņas izpildījumā. Mums visiem tas bija ļoti skaists un īpašs vakars kopā ar Haralda draugiem, cilvēkiem, ko viņš sauca par savu ģimeni - sievu Gitu, mīļajām audžumeitām, tiem, kuriem Haralds bija viņu dzīves sastāvdaļa.

Dziesminieks Haralds Sīmanis ar savu personību bijis mūsu tautai tāds kā modinātājs – cilvēkos viņš modināja ilgas pēc brīvības, bija nemiera gars, kurš skaļi izdziedāja to, ko latvietis nesa dziļi savā sirdī.🇱🇻

Tovakar Lantes muižas rudens dārzs un tā draugi elpu aizturējuši klausījās Valda Atāla atmiņu stāstus, dziesmas, kurām ir  vasaras vieglums un medaini rūgtena ziedu smarža, arī Atmodas laika sapņi, kad vairāk dzīvojām neizteiktos vārdos, ja daudz ko vienkārši nedrīkstējām teikt.

Bet mēs degām par savām idejām, pārliecību. Degšana –  bija mūsu dzīve. Mēs vai nu esam, vai sadegam. Tāds bija arī Haralds. Viņš dzīvoja un sadega. Valda Atāla veltījums Lantes muižai un koncerta viesiem - „Vērtīga sastapšanās, ar vērtīgiem cilvēkiem, kas spēj mīlestību un veido tai ligzdu! Mīlestība ir tādas mājas, kurās pietiek vietas visiem.”

Paldies draugi! Uz tikšanos Lantes muižā nākošā gada Dzejas dienās un  Haralda Sīmaņa piemiņas koncertā.