LEĢENDĀRAIS C. BECHSTEIN FLĪĢELIS

Kad 19. gadsimta vidū Berlīnē tika dibināts Karla Behšteina uzņēmums (C. Bechstein), neviens nenojauta, ka turpmākajos gadsimtos tieši viņa ražotie flīģeļi iekaros klasiskās mūzikas klausītāju sirdis. Taču tā tas notika.

C. Bechstein mērķis jau no paša sākuma bija radīt instrumentus, kas apvieno spēju izpildīt jaudīgu repertuāru ar nepārspējamu skanējuma niansētību – šī misija ir izturējusi laika pārbaudi. Tā paša gadsimta izskaņā, Behšteina flīģeļi nonāca karaļnamos un operās visa Eiropā, pie to taustiņiem sēdās Lists, Vāgners un Debisī. Ne velti valda uzskats – C. Bechstein ir viens no trim “lielajiem” klavieru ražotājiem (līdzās Steinway & Sons un Bosendorfer).

Abi pasaules kari C. Bechstein uzņēmumam bija grūts pārbaudījums. Atgriešanās pie iepriekšējiem ražošanas tempiem nebija viegla, turklāt vēlme saglabāt tradicionālās amatniecības metodes padarīja šos flīģeļus par lielu retumu. Viens flīģelis, instruments ar īpašu vietu Latvijas vēsturē, ir atceļojis pie mums – uz Lantes muižu, kur tā stīgas pacietīgi gaida meistara pieskārienu.

Brīvvalsts laikā šis instruments piederēja Aleksandram Čakam. Vēlāk, 20. gadsimta 60. gados, tas nonāca pie leģendārā aktiera Edgara Liepiņa un viņa dzīvesbiedres Velgas Vīlipas. Iela, kurā viņi dzīvoja, tolaik tika saukta par Suvorova ielu – tagad tā nes iepriekš minētā dzejnieka un flīģeļa sākotnējā īpašnieka vārdu. Šobrīd instrumenta mājvieta ir Lantes muižas pērn atjaunotais Stallis.

2026. gada janvāra nogalē Lantes muižā izskanēja koncerts “Pirmavots”, kura programma pilnībā atbilda flīģeļa krāšņajai un daudzslāņainajai vēsturei. Muižā uzstājās izslavētais, skatītāju iemīļotais pianists Andrejs Osokins, kurš plūcis laurus vairākos starptautiskos klavierspēles konkursos, tostarp Karalienes Elizabetes konkursā Briselē un Artura Rubinšteina pianistu konkursā.

Mākslinieks, kurš uzstājies tādās pasaulē slavenās koncertzālēs kā Berlīnes filharmonija, Karaliskā festivālu zāle un Parīzes Opera Comique, arī Lantes muižā aizrāva klausītājus ar savu hipnotizējošo izpildījumu. Viņa spēli raksturo plaša un ekspresīva skaņu palete, ko papildina pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta.

Koncertprogrammā skanēja Antonīna Dvoržaka skaņdarbi, kas veltīti ceļojumu un mātes tēmai. Tos papildināja Lista un Šopēna liriskās noktirnes un sapņojumi par mīlestību, Šūberta un Šūmaņa smalkā romantika, kā arī latviešu komponistu klaviermūzikas pērles. Muzikālās izvēles organiski saplūda ar izpildītāju un instrumentu, radot patiesi unikālu un paliekošu klausīšanās pieredzi Lantes muižas telpā.

Pianists un flīģelis bija tikušies jau agrāk. Tieši Andrejs Osokins, kopā ar Klavieru Salons 152 skaņu meistariem, ir piedalījies instrumenta skaņošanā, atgriezdams vēsturisko priekšmetu labākajā darba kārtībā, ieskaņodams to jauniem muzikāliem piedzīvojumiem.