Leģendu nakts Lantes muižā 2026 – Karīnas Tatarinovas monoizrāde “ISADORA DUNCAN”

Aisedora Dunkane (Angela Isadora Duncan) pasaulē nāk 1878. gada 27. maijā Sanfrancisko – Jaunās Anglijas puritāņu citadelē. Viņas tēvs Džozefs Čārlzs Dunkans bija baņķieris, kurš vēl pirms meitas piedzimšanas aizbēga ar visiem klientu noguldījumiem, pametot sievu vienu ar četriem maziem bērniem bez jebkādiem uztura līdzekļiem.
Nosvinējusi sesto dzimšanas dienu, Aisedora, kurā jau tobrīd ir atklājies neparasts dejotājas talants, sevi izmēģina deju skolotājas lomā, mācot dejas prasmes saviem klasesbiedriem.

Pašu Aisedoru neviens nekad nebija nopietni mācījis dejot. Viņa bija patiesi ģeniāla improvizatore un idejas savām dejām smēlās dabā, arī Senās Grieķijas kultūrā. Aisedora savā īpatnajā manierē spēja izdejot visu – ko cilvēki parasti mēdz izrunāt, izdziedāt, uzrakstīt, izspēlēt, uzgleznot. Tā varēja būt saules pielijusi pļava, rītausma, baltā krāsa vai arī "Mēnesnīcas sonāte".
Dejai netraucē valodas un kultūru robežas - Aisedorai Dunkanei bija daudz sekotāju Eiropā, Parīzē arī Latvijā.
Rīgā 20. gadsimta 20. gados viena pēc otras tika dibinātas jaunas deju skolas un studijas, kas popularizēja plastiskās, ritmoplastiskās dejas - tobrīd tik populāro Dunkanes deju skolu, tādas kā Annas Ašmanes (1888–1967) mūzikas un ritmikas skola, Beatrises Vīgneres (1903–1990) fiziskās un estētiskās audzināšanas skola, Annas Kerē (1904–1989) plastisko deju skola, Mērijas Vigmanes (Mary Wigman, 1886–1973) skolas filiāle un vēl citas deju mācību iestādes.
Bērnībā Beatrises Vīgneres deju studiju apmeklēja mākslinieku Romana Sutas (1896–1944) un Aleksandras Beļcovas (1892–1981) meita Tatjana Suta (1923–2004).

Viena no izrādēm “ISADORA DUNCAN” pēc Ala Vainera (Al Wainer ASV) lugas motīviem ar aktrises Karīnas Tatarinova piedalīšanos 2025. gada februārī notika arī mākslinieku Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā Rīgā, Elizabetes ielā.
Pašai Aisedorai Dunkanei paveicās - Ņujorkā par viņas skatuves kustību pasniedzēju kļuva pazīstamā dejotāja Marija Luīze Fullere. 1906. gadā, jau sasniegusi popularitātes virsotnes, savā darbā "Nākotnes deja" Aisedora klasiskajam baletam velta ne visai glaimojošus vārdus: "Visas kustības, ko māca mūsdienu baleta skolas, ir neauglīgas, jo ir pretdabiskas, cenšoties radīt ilūziju, ka tām neko nenozīmē Zemes pievilkšanas spēks.
Ja mūsu skats varētu iekļūt zem baleta svārciņiem un triko, tad ieraudzītu tur pretdabiski izkropļotus muskuļus, kurus tādus padarījis nedabiskais ietērps un pretdabiskās kustības.”

Aisedora savas sarežģītās dzīves laikā piedzīvo daudzus traģiskus notikumu, kas ietekmēja arī viņas radošo biogrāfiju. 1913. gada pavasarī Parīzē māksliniece traģiskā negadījumā zaudē savus divus bērnus. Īsi pēc dzimšanas nomirst arī viņas trešais bērns. Visu mūžu viņu pavada sarežģītas, brīžiem dramatiskas attiecības ar mīļotājiem vīriešiem.
Pat dejotājas nāve ir negaidīta un „ekscentriska” - Aisedorai braucot ar auto, mākslinieces garā zīda šalle ieķeras riteņa asī, viņu nožņaudzot. Dejotājas traģiskā nāve līdz pat šai dienai ir neskaidrību un dažādu minējumu apdvesta.
Aisedoras Dunkanes ekscentriskais radošums saplūst ar 19./20. gs. mijas kultūras ainu, spilgti raksturojot tā dramatiskās noskaņas un radošo personību traģiskos likteņus. Atgādinot mums par ģeniālo dejotāju, viņas trauksmaino dzīves stāstu. Arī to, ka ķermeņa kustības var būt skaistas katrā attīstības posmā tik ilgi, cik tās ir harmonijā kā individuālā ķermeņa un individuālās dvēseles izpausme.

Šo stāstu par vienu no izcilākajām pasaules dejotājām sestdien, 24. oktobrī, Leģendu nakts ietvaros varēsim baudīt Lantes muižas Stallī, kur aktrise Karīna Tatarinova, iejutīsies Aisedoras lomā izrādē “ISADORA DUNCAN” pēc Ala Vainera (Al Wainer, ASV) lugas motīviem, režisore Anta Priedīte.
Izrādes ilgums – 1 stunda. Biļetes pieejamas Biļešu Paradīzes kasēs un tiešsaistē – iegādājies biļeti šeit!