Svētā Huberta diena – medību tradīcijas un muižu kultūras mantojums

3. novembrī tiek atzīmēta Svētā Huberta diena, godinot mednieku, medību suņu un meža darbinieku aizbildni. Eiropas muižu kultūrā šī diena vēsturiski bijusi cieši saistīta ar rudens medību sezonu, apvienojot aristokrātiskas tradīcijas, reliģiskus rituālus un svinīgus pasākumus.

Mūsdienās Svētā Huberta dienas tradīcijas Latvijā piedzīvo atdzimšanu. Atsevišķos dievnamos tiek svinētas mednieku mises un organizēta medību suņu svētīšana, piemēram, Skaistkalnes baznīcā. Arī piļu un muižu pasākumos tiek atdzīvinātas senās paražas, ļaujot iepazīt vēsturisko gaisotni un muižu dzīves kultūru.

Medību tradīcijas Latvijas muižās

Latvijas medību kultūras veidošanos būtiski ietekmējušas vācu un vācbaltiešu muižniecības tradīcijas, kas īpaši attīstījās 18. un 19. gadsimtā. Šajā laikā Latvijas teritorijā tapa greznas muižu kungu mājas un pilis, kuru projektēšanā piedalījās arī ievērojami Eiropas arhitekti.

Medības bija nozīmīga muižniecības sabiedriskās dzīves sastāvdaļa. Tās kalpoja ne vien kā izklaide, bet arī kā iespēja stiprināt savstarpējās attiecības, uzņemt viesus un apliecināt muižas saimnieka statusu.

Svētā Huberta dienā muižkungi un viņu viesi pulcējās muižu pagalmos, kur medību ragu skaņu pavadījumā sākās svinīgas dzinējmedības. Pirms vai pēc medībām vietējā muižā vai tuvākās draudzes baznīcā varēja tikt noturēts dievkalpojums.

Rietumeiropas tradīcijā Svētā Huberta dienas dievkalpojumiem bija īpaša nozīme – atsevišķās vietās baznīcā drīkstēja ienākt arī ar medību suņiem un pat piekūniem. Šo tradīciju ietekme sasniedza arī Baltijas muižniecības kultūru.

Svētku noslēgumā viesi pulcējās muižas svinību vai medību zālē. Galdā tika celti medījuma ēdieni, skanēja stāsti un leģendas par aizvadītajām medībām, kā arī tika atminēti iepriekšējos gados piedzīvotie notikumi.

Laika gaitā daudzas vācu un vācbaltiešu medību paražas iesakņojās arī vietējo mednieku sabiedrībā. Atsevišķas tradīcijas Latvijas mednieku kolektīvos tiek ievērotas joprojām, uzsverot cieņu pret dabu, medījamo dzīvnieku un medību ētiku.

Vēsturiska liecība – Volfu dzimtas medības Siguldā 1901. gadā

Pirms 125 gadiem uzņemtajā fotogrāfijā iemūžināti septiņi vācbaltiešu muižnieku fon Volfu (von Wolff) dzimtas pārstāvji kopā ar citiem medību dalībniekiem pēc veiksmīgām medībām Siguldā.

Fotogrāfijā redzamie Volfu dzimtas pārstāvji: Baron Wolff-Hinzenberg, René Baron Wolff, Landrath J. Baron Wolff, Alex Baron Wolff, Baronesse A. Wolff, E. Baron Wolff-Sudden un E. Baron Wolff. Fotogrāfija publicēta 1901. gada oktobrī laikraksta Rigasche Rundschau ilustrētajā pielikumā.

“Rigasche Rundschau” – ieskats Baltijas sabiedrības dzīvē

Rigasche Rundschau bija viens no nozīmīgākajiem vācu valodā izdotajiem laikrakstiem Baltijā. Tā politiskā ievirze laika gaitā mainījās – no liberāli demokrātiskas līdz mēreni konservatīvai vācbaltiešu nostājai. Laikraksts atspoguļoja vietējos politiskos, saimnieciskos un kultūras notikumus, tostarp Rīgas 700 gadu jubilejas svinības un 1901. gadā Esplanādē notikušo Rūpniecības un amatniecības izstādi. 1901. gadā sāka iznākt laikraksta ilustrētais pielikums Illustrierte Beilage der Rigaschen Rundschau, kurā tika publicētas fotogrāfijas, vēsturiskas liecības un materiāli par Baltijas sabiedrības dzīvi.

Starp šīm publikācijām atrodama arī Lantes muižas īpašumā esošā vēsturiskā fotogrāfija, kurā iemūžināti fon Volfu dzimtas pārstāvji un viņu viesi pēc medībām Siguldas apkārtnē.

Šī fotogrāfija ir vērtīga sava laikmeta liecība, kas ļauj ielūkoties vācbaltiešu muižniecības sadzīvē, medību kultūrā un sabiedriskajās tradīcijās 20. gadsimta sākumā.

Pateicamies Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un Gintai Zalcmanei par atsaucību un palīdzību vēsturiskās fotogrāfijas augstas izšķirtspējas digitālās kopijas iegūšanā!

Fotogrāfijas avots: Illustrierte Beilage der Rigaschen Rundschau, 1901. gada oktobris.